Šodien jau publicēju te mazu gabaliņu, kurā tika pieminēti padomju rubuļi – tagad lai top tam papildinājums, kas veltīts Latvijā lietotajai naudai kā tādai – dažādos laikos. Protams, ar pavisam tālu vēsturi neaizraušos – ne man tādu zināšanu, ne arī uzskates materiālu. Zināšanas man šajā jomā ir tikai tādā iesācēja līmenī.
Šeit nerunāšu par naudas nozīmi cilvēka dzīvē – lai gan, salīdzinot padomju gadus ar mūsu dienām, tas būtu visai interesants temats, heh. Gribēju vien parādīt šo to, kas atkal krājumos atrasts – šoreiz tieši naudiņas sakarā. Saglabājušās šīs lietas vien tāpēc, ka agrākā bērnībā/jaunībā manī acīmredzot ir bijis pamodies kolekcionāra gars.
Krietna daļa manu bērnības atmiņu saistās ar mūziku – pateicoties tēvam, man arī “tumšajos gados” bija iespēja klausīties ne tikai Ļeontjevu un Pugačovu (nebūt tos nemēģinot nonievāt – bet Jūs taču saprotat, par ko es runāju), bet arī kvalitatīvu rokmūziku iz citām valstīm. Pamatā tam visam bija lērums jūrnieku ievestu lentu, kas nereti nonāca arī mūsu krājumos. Atskaņots tas laika gaitā tika uz visdažādākajiem magnetofoniem, kuri diemžēl nav vairs saglabājušies – izņemot vienu, kas gan tika teju kā kolekcijas brīnums iepirkts kādus gadus vēlāk. Plašāku aprakstu kopā ar bildītēm noslēpšu zem šī ieraksta “griezuma līnijas”.
Nesen kavējos atmiņās par senākiem UrbanTrip apkārtceļojumiem, uzraku arhīvos arīdzan liecības par atomzemūdeņu bāzes apmeklējumu Igaunijā.
Notika tas 2007. gada pavasarī, tieši tajās dienās, kad Tallinā plosījās lielie nacionālistu nemieri “par godu” kāda pieminekļa pārvietošanai. Bet tikai dažu desmitu kilometru attālumā dzīve ritēja ierastajā mierā – un to izmantoja bariņš latviešu, ar mašīnu dodoties ceļā uz Igaunijas ziemeļrietumu piekrasti. Ceļojuma mērķis – ostas pilsētiņa Paldiski, nosaukta tā padomju laikā (igauņu izruna nosaukumam “Baltijas osta”). Vēsturiski šī vieta, kas atrodas 45 km uz rietumiem no Tallinas, ir radusies kā zviedru ieceļotāju apmetne, tolaik saukta par Rāgerviku. Teritorija līdz šim brīdim ir brīvi pieejama, taču lielākā daļa objektu gan ir sen nojaukti…
Nu re, arī otrais pretendents tomēr atteicies no sava pieteikuma uz Skrundas armijas pilsētiņas īpašniecību. Atkal latvju privatizētājaģentūrai tiek prēmija vienas drošības naudas apmērā, taču cik vēl izmaksās trešo reizi atkārtots konkurss… Kas būs nākamais laimīgais uzvarētājs?
© 2010 UrbanTrip | Entries (RSS) and Comments (RSS)
Design Your Web Page + WordPress + WhiteRabbit
