Sakarā ar Apriķu mežā vairākkārt novēroto nelegālo rakšanu a/s “Latvijas Valsts meži” nolēmusi izsludināt oficiālu konkursu par tiesībām veikt rakšanas darbus. Attiecīgās organizācijas mājaslapā stāv teikts, ka ”izsoles uzvarētājs iegūs tiesības veikt meklēšanas darbus Dienvidkurzemes mežsaimniecības ceturtā Apriķu meža iecirkņa 293. kvartālā, aptuveni viena hektāra platībā”.
Šādu līdzekli LVM nolēmusi pielietot pēc tam, kad meža kvartālā atkārtoti notikusi nesankcionēta rakšana – tā intervijā “Latvijas Avīzei” skaidro Dienvidkurzemes mežsaimniecības Apriķu meža iecirkņa vadītājs Gints Kaktiņš. Vispirms 2008. gada novembrī nezināmi racēji, acīmredzot ar ekskavatoru, izrakuši ap 8 m dziļu un pārdesmit metru platu bedri. Mežinieki to aizbēruši. Pagājušā gada maijā līdzās atkal parādījies aptuveni tādu pašu izmēru krāteris. Arī šo bedri LVM aizbēruši par saviem līdzekļiem. Esot bijis skaidrs, ka uzdarbojušies mantrači, un par notikušo informēta policija. Kaut policistiem neizdevās noskaidrot vainīgos, drīz pēc tam parādījušās ieinteresētas personas, kas vēlējušās pie apslēptās mantas rakšanas ķerties legālā ceļā.
Izsoles un apslēptās mantas meklēšanas nosacījumi sastādīti rūpīgi, izslēdzot mantraču pašdarbību un prasot lielus ieguldījumus. Par tiesībām piedalīties izsolē vien jāmaksā Ls 440, bet solīšanas sākuma summa ir 1000 latu. Uzvarētājam darbu laikā būs jānodrošina arheologa klātbūtne. Par atrastām senlietām, ieročiem vai dārglietām racējiem divu stundu laikā jāinformē LVM pārstāvis.
Iecirkņa vadītājs Kaktiņš uzskata, ka nelegālie racēji, spriežot pēc ieguldītā darba apjoma, meklējuši kaut ko diezgan pamatīgu. Jau minētajā intervijā viņš stāsta, ka esot dzirdējis ļaužu valodas par kāda ebreju tirgotāja zeltlietām, kas esot apslēptas pie Skrundas–Lēnu ceļa. Otrā pasaules kara laikā vācieši esot tirgotāju nošāvuši, bet viņa bagātības paslēpuši. Skrundas 1. vidusskolas kultūras vēstures skolotājs un novadpētnieks Aldis Zalgauckis gan šo versiju apšauba – tāpat kā Apriķos populāro leģendu par Zviedrijas karaļa Kārļa XII zelta naudas lādi. ”To, kas tiek meklēts, tieši zina vien paši meklētāji,” laikrakstam uzsver Zalgauckis. ”Runā jau arī par kara tehniku un 20 labi saeļļotiem vācu kara velosipēdiem, kas esot kaut kur paslēpti.” Tāpat tiekot runāts, ka Apriķu mežā aizejot kaut ko paslēpušas Krievijas armijas daļas, kas bija dislocētas pie Skrundas lokatora. ”No slēpšanas viedokļa jau tā vieta ir laba, jo tur līdzās ir karjers, kur armija ņēma granti lokatora būvei,” saka Zalgauckis.
Runājot par virsrakstā pieminēto “melno arheoloģiju”, jāatzīmē, ka tā ir visai nopietna problēma, kas nereti sagādājusi galvassāpes “UrbanTrip” tipa pilsētpētniekiem un t.s. digeriem, bojājot to reputāciju publiskajā telpā – jo bieži vien tiek uzskatīts, ka šīs darbības veic vienas un tās pašas personas, realizējot savu interesi par militāro vēsturi. Iespējams, ir bijuši šādi precedenti, taču Latvijas “UrbanTrip” atzars un tā tiešās sadarbības organizācijas norobežojas no šādām un citām nelegāla rakstura aktivitātēm, tā izprotot savas kustības darbību saskaņā ar Digera ētikas kodeksu.
Savā lieliskajā resursā www.vesture.eu vēstures maģistrs Artis Buks raksta visai tieši: “Mantrači, kapu izlaupītāji jeb t.s. melnie arheologi – masu medijos un sarunvalodā apzīmējumi cilvēkiem bez speciālās izglītības, kuri uz savu roku meklē vēsturiskus artefaktus. Zināšanu trūkuma dēļ viņu rīcības rezultātā tiek neatgriezeniski sagrauti kultūrvēstures pieminekļi, zudumā iet arheoloģiskās vērtības un tiek iznīcināti vēstures avoti: ja nav zināms precīzi kur, kādos apstākļos, kādā kultūrslāni un kādā komplektācijā tas atrasts, kā datējams, līdz ar to atrastajam priekšmetam nav vairs zinātniska, bet ir tikai antikvāra priekšmeta vērtība – zinātnei tas ir zudis, jo nav iespējams veikt vēsturisko rekonstrukciju. T.i. iznīcināts konteksts, kas bieži ir būtiskāks par pašu senlietu.”
Jaunākie komentāri