Viss nāk un aiziet tālumā… Tā nu arī Latvijas pilsētpētnieku viens no visiecienītākajiem objektiem ir sasniedzis reinkarnācijas punktu, kurā tā ķermeniskais veidols tiek sagrauts un pāri paliks tikai ļaužu atmiņas. Būtu liekulīgi apgalvot, ka es vēlētos to mūžīgi redzēt veca fabrikas grausta statusā – un tomēr sava daļa žēluma arī ir, to noliegt nevar.
Sloka vēsturiski ir bijusi Jūrmalas rūpnieciskā daļa. Minētā fabrika sākusi darbību kā Baltijas celulozes fabrika (1895); pirmā pasaules kara laikā nopostīta un tad atjaunota, vēlāk tā paplašināja savu profilu un kļuva par Slokas Celulozes un papīra fabriku. 1994. gadā tās darbība tika pārtraukta, balstoties uz ekoloģiskiem un ekonomiskiem apsvērumiem. Ilggadējais Slokas CPF galvenais inženieris Gunārs Dankfelds paudis viedokli, ka gandrīz 3 gadus ilgušajā kampaņā par fabrikas slēgšanu bijis daudz pārspīlējumu, politiska populisma un valdības vienaldzības. Rezultāts tam ir viens – šobrīd Latvija papīra izstrādājumus importē no citām valstīm, bet Slokas CPF slēgšanas pamatotība joprojām ir diskutabls jautājums.
Pielikumā dažas fotogrāfijas – gan no agrākiem laikiem, gan šī brīža, kad lielākā daļa ēku ir jau pazudusi no zemes virsas.
Ar fotogrāfijām, kurās redzama patreizējā situācija, laipni padalījās Māris Rudzītis no sabiedroto organizācijas. Pārējās fotogrāfijas ņemtas no “UrbanTrip” agrākiem ceļojumiem.
2010
2009
[…] vienu no digeru pasaules aizejošu lielisku objektu – gan vēl ne tik izteikti, kā tas ir Slokas papīrfabrikas gadījumā, un tomēr. Tātad – sanatorijas viesnīca “Līva” Ķemeros. Abi minētie objekti […]
Ļoti žēl ka tagad galīgi nojauca šo vēsturisko ēku!
Kā tā var? Kam tika samaksāts?
[Reply]