Kā mainās Rīga

Reizēm diezgan savādi paliek ap sirdi, vērojot pilsētu maināmies. Bez šaubām, progress ir laba lieta, arī pilsētas sejai jāmainās laikam līdzi un tādā garā, – bet tomēr ikreiz tāda savāda sāpe dziļi iekšā. Piemēram, kad nojauc kādas ēkas, pie kuru esamības esi pa īstam pieradis. Es šeit nerunāju par sevišķiem arhitektūras pieminekļiem vai citiem kultūrvēsturiski svarīgiem objektiem, vairāk par tādu “parastā pilsētnieka” ierasto vidi. Man tāda sajūta bija, kad nojauca, teiksim, Sporta pili, Centrālo pastu. Ēkas, kuru pastāvēšanas fakts ieēdies stabilo Rīgas asociāciju slānītī. Vai Jums arī tā mēdz būt?

Dīvaini ir apzināties arī faktu, ka šo ēku fotogrāfijas no pastāvēšanas laikiem kaut kādā brīdī kļūst tikpat kā neiespējami atrast, lai arī to esamība internetā varētu likties pašsaprotama. Piemēram, man neizdevās atrast pieņemamas kvalitātes Centrālā pasta ēkas foto. Bez šaubām, es nemeklēju ilgi – taču runa jau ir tieši par to, lai varētu atrast ātri un daudz… Nē, nevar vis. Pilsētas vēsture pamazām tiek aizmirsta.

Sporta pils. Kādreizējā dislokācijas vieta – Kr. Barona iela 75. Kādreiz tā bija nacionālā sporta bāze – tagad tikai vēl kārtējā pilsētas sejas daļa, kas aizgājusi nebūtībā.