Vēlos Jums pastāstīt par kādu grāmatu, kuru tādi kā mēs (vismaz bijušās Padomju savienības teritorijas valstīs) uzskata par savas kustības “bībeli” – runa ir par brāļu Strugacku garstāstu “Pikniks ceļa malā”. Šajā darbā savijas zinātniskā fantastika, mistika, drāma un mūsu īpašā filozofija.
ПИКНИК НА ОБОЧИНЕ (1972, Krievija): pēc citplanētiešu apmeklējuma palikusi noslēgta teritorija, t.s. Zona, kur mums līdz šim pazīstamie fizikas likumi zaudējuši spēku. Šai zonā dažādu iemeslu dēļ bāž degunu visdažādāki ļautiņi, un profesionāļi-stalkeri ir tie, kas pēc tam viņus velk ārā. Protams, ir arī nelegālie stalkeri, kuriem ir pavisam citādi mērķi. Grāmata ir par visu šo; un tam klāt – filozofija par un ap citplanētiešu atstāto mantojumu…
Šī grāmata, tāpat kā krievu režisora Tarkovska 1979. gadā uzņemtā filma “Stalkeris”, iemantojusi pamatīgu atpazīstamību kustības adeptu vidū, pateicoties videi, kurā notiek darbība, un tās īpašajai noskaņai. Ne es to esmu izdomājis, internetā uz to atradīsiet daudz atsauču. Piedevām, tieši brāļi Strugacki ieviesa jaunvārdu “stalkeris”, kas pēc tam cieši iesakņojās krievu un citās valodās kā apzīmējums cilvēkam, kas slepus iekļūst aizliegtā teritorijā – ko, bez šaubām, nereti nākas darīt visiem digeriem un “urban explorer”-iem. Dažreiz Strugacku fantāzija tiek saistīta arī ar nedaudz vēlāko Černobiļas katastrofu. Autori krietni vien dabūja ādā no Padomju varas par “antipadomisku demagoģiju”.
Ja lasāt krieviski, aicinu noteikti iepazīties ar minēto darbu oriģinālvalodā: http://www.urbantrip.lv/books/piknik.htm
+ СТАЛКЕР (1977): scenārija daļa, kas tiek rakstīta speciāli pēc “Pikniks ceļa malā” uzņemtās filmas 2. sērijai, kad neatgriezeniski aiziet bojā daļa sākotnēji uzfilmētā materiāla.
http://www.urbantrip.lv/books/stalker.htm
Jaunākie komentāri