Paldiski – atomzemūdeņu pilsēta

Nesen kavējos atmiņās par senākiem UrbanTrip apkārtceļojumiem, uzraku arhīvos arīdzan liecības par atomzemūdeņu bāzes apmeklējumu Igaunijā.

Notika tas 2007. gada pavasarī, tieši tajās dienās, kad Tallinā plosījās lielie nacionālistu nemieri “par godu” kāda pieminekļa pārvietošanai. Bet tikai dažu desmitu kilometru attālumā dzīve ritēja ierastajā mierā – un to izmantoja bariņš latviešu, ar mašīnu dodoties ceļā uz Igaunijas ziemeļrietumu piekrasti. Ceļojuma mērķis – ostas pilsētiņa Paldiski, nosaukta tā padomju laikā (igauņu izruna nosaukumam “Baltijas osta”). Vēsturiski šī vieta, kas atrodas 45 km uz rietumiem no Tallinas, ir radusies kā zviedru ieceļotāju apmetne, tolaik saukta par Rāgerviku. Teritorija līdz šim brīdim ir brīvi pieejama, taču lielākā daļa objektu gan ir sen nojaukti…

1962. gadā Paldiski kļuva par padomju atomzemūdeņu apkalpju treniņu centru, lielāko šāda tipa militāro objektu PSRS teritorijā. Tas nodarbināja apmēram 16000 cilvēku. Pēc Padomju savienības sabrukšanas un karaspēka vienību aizplūšanas 1994. gadā visa pilsētiņa tika izolēta, apjožot ar dzeloņstiepļu žogiem. Šobrīd pilsētu apdzīvo apmēram 4000 iedzīvotāju.

Līdz šim visa pilsētas teritorija bija klāta ar dažāda veida graustiem, tikai pēdējos mēnešos ir uzsākusies masīva restaurācija un apbūve – mums, jāteic, par apbēdinājumu, jo nokavējām iespēju iemūžināt šos skatus fotogrāfijās. Tomēr arī tagad ir iespējams atrast dažāda rakstura vēstures liecības.

1956. gada 21. novembrī uzsprāga zemūdene M-200, nejauši saduroties ar mīnu kuģi – bojā gāja 29 tās apkalpes locekļi. Oficiālās amatpersonas šo traģēdiju neatzina par notikušu; bojāgājušie tika apbedīti slepeni mežiņā netālu no jūras. Tagad šie cilvēki ir pārapbedīti un tiem uzstādīta piemiņas zīme.

Īsi pēc gadu tūkstošu mijas Paldiski tika izmantota kā filmēšanas vieta zviedru filmā “Lilya 4-ever”, kas vēsta par kādas bijušās PSRS teritorijas pilsētas iedzīvotājas, jaunas meitenes skarbo likteni, nonākot piespiedu prostitūcijā Zviedrijā. Domājams, daudzi no Jums minēto filmu ir redzējuši un atceras tās drūmos, nomācošos pilsētskatus. Pielikumā  piedāvāju dažus foto (diemžēl toreiz vēl ar ne pārāk labu kameru bildēti) – vispirms konkrētā ceļojuma materiālu, pēc tam pāris kadrus no minētās filmas.